Poga. Pasaka lieliem un maziem

Reiz dzīvoja divi sirds darbi – dzīvnieki un mūzika. Datorā tapa stāsti par pamestajiem un mocītajiem, tika apstrādāti foto, lai viņiem meklētu mājas. Sētiņā atlaba kārtējie izglābtie kucēni vai kaķēni. Un turpat līdzās mājas studijā ik vakaru skanēja dzīva mūzika... ... tā sākas stāsts par ikdienu Zandas un Jāņa Radziņu mājās. Mājās, kur piedzima pasaka par Pogu. Poga ir mazmazītiņa kucēna dvēselīte. Nokļuvusi Debesīs, viņa satiek citu suņu dvēseles - aklo Blekiju, pinkaino Čiekuru, lepno, skaisto Rebeku un uzticamo Rudo. Cik suņu, tik aizkustinošu likteņu un dzīves stāstu. Par suņu mammām un viņu mazuļiem, kuri mīl un skumst tāpat kā cilvēki. Par uzticību un Saviem Cilvēkiem, par nodevību, kļūdām un draudzību. Vairāk par visu pasaulē Poga vēlas, lai nevienam sunim, nevienam cilvēkam nekad nesāpētu un nebūtu jācieš. Vai viņas mazās sirsniņas lielais sapnis – palīdzēt – piepildīsies? Poga - pasaka un deviņas sirds dziesmas lieliem un maziem. Ikvienam no mums. Šī grāmata palīdz attapties no nesvarīgā, ar ko mūs piebāž ikdienība, lai sajustu to, kas patiesi ir vissvarīgākais. Dzīvība. Šie stāsti, dziesmas un mūzika iekustina sirdī kādu stīgu, dvēselē ieskandina kādu vibrējošu toni, pagaidām vēl ļoti klusu, jo to bieži pārmāc citas skaņas un balsis... Tomēr, ja mazā Poga un sirds dziesmas kaut pāris cilvēkiem liks aizdomāties - vai esmu atbildīgs sava četrkājainā drauga saimnieks, ja kādā skolā mazi un lielāki dziedātāji šovu repertuāra vietā izvēlēsies sirds dziesmu, saprotot tās sirsnīgo vēstījumu, mūsu pasaule jau būs kļuvusi drusku, drusku labāka, vērīgāka, dzirdīgāka. Tāda ir autoru vēlēšanās. Zanda saka pavisam tieši: “Ja kaut desmit cilvēki sterilizēs savu kucīti un kaķenīti, palīdzēs to izdarīt kaimiņiem, radiem un draugiem, mēs jau būsim panākuši, ka mazinās nelaimīgo dzīvībiņu skaits.” Laikā, kad vārds “atbildība” ir pilnībā pazaudējies, jāmeklē jebkāds izteiksmes līdzeklis, lai par to atgādinātu. Kādam varbūt jādod ar sētas mietu pa pieri... Tomēr autori ļoti cer, ka šī pasaka un gaišā mūzika daudziem atvērs acis un sirdis līdzcietībai un mīlestībai. Par autoriem: Zanda Radziņa - žurnāliste (radio Brīvā Eiropa, Rīgas Balss, Saimnieks.lv, Nekropole.info). “Vienā brīdī vairs negribēju ar mikrofonu un diktofonu rokās uzklausīt melus un izlikšanos, ko sauc par politiku. Vispatiesākie šai pasaulē ir dzīvnieki.” Četrus gadus no sirds ziedojusi Latvijas lielākajai dzīvnieku patversmei Ulubele. redzējusi tūkstošiem mocītu un nodotu acu pāru, klausījusies simtiem cilvēku melos, satikusi tikpat daudz fantastisku ļaužu, kuri mazajiem brāļiem un māsām devuši cerību, ļaujot atkal uzticēties. Ulubelē Zanda izlolojusi ideju par Cilvēcības stundām skolās un bērnudārzos. Tagad savas biedrības “Labo un radošo darbu apvienība” (Lurda; https://lurdabiedriba.wordpress.com/) darbības ietvaros kopā ar vilceni Loti visā Latvijā vada Atbildības stundas. Vaļasprieks – fotografēšana, grāmatu lasīšana, sociālo tīklu rakstniecība. Pēta Latvijas dzimtas kultūrvēstures datu bāzē Nekropole.info. Par grāmatiņas Poga tapšanu Zanda stāsta tā: “Tik daudziem, kuri patversmē tā arī nesagaidīja Savu Cilvēku, esmu rakstījusi atvadu vārdus, taču ar to nepietiek – viņi ir līdzās atmiņās, fotogrāfijās un sajūtās, ka joprojām esmu parādā. Parādā to savas cilvēksugas pārstāvju vietā, kuri guļ mierīgi arī tad, ja pirms stundas uz ielas izlikuši savu veco, slimo duksi vai noslīcinājuši savas kucītes tikko dzimušos mazuļus. Es ļoti, ļoti ticu, ka tur augšā viņi visi satiksies